Tikšanās un vizītes

12.februārī (12.02.2004.)
          Ceturtdien, 12.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas locekļi Juris Dalbiņš un Juris Dobelis tikās ar NATO transformācijas spēku virspavēlnieka vietnieku Aienu Forbsu (Ian Forbes).          Sarunas dalībnieki galveno vērību pievērsa jautājumiem, kas saistīti ar NATO transformācijas procesu un Latvijas dalību Ziemeļatlantijas aliansē.          NATO transformācijas spēku virspavēlnieka vietnieks A.Forbss pastāstīja par piemērošanos drošības situācijai pasaulē atbilstoši jaunajiem draudiem, tostarp terorismam. A.Forbss akcentēja NATO priekšlikumu aktualitāti par alianses militāro spēju attīstību (NATO Force Proposals), kā arī atzinīgi novērtēja Latvijas gatavību iesaistīties alianses jauno spēju attīstībā un NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidē.            Tikšanās noslēgumā tika uzsvērta alianses loma pildīt kolektīvās aizsardzības uzdevumus, kā arī veikt militāras operācijas ārpus tradicionālās NATO atbildības zonas.
9.februārī (10.02.2004.)
            Pirmdien, 9.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi Juris Dalbiņš un Mihails Pietkēvičs un Ārlietu komisijas sekretārs Guntis Bērziņš tikās ar Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centra direktoru Džonu Rouzu (John Rose).           Sarunas dalībnieki galveno vērību pievērsa jautājumiem, kas skar sadarbības veicināšanas, diskusiju un apmācību iespējas Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centrā.           Tikšanās sākumā J.Dalbiņš, sveicot Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centra direktoru Dž.Rouzu Saeimā, pauda patiesu gandarījumu par iespējām Latvijas pārstāvjiem piedalīties centra organizētajās programmās un konferencēs, kā arī uzsvēra apmācību augsto līmeni, kvalitāti un sadarbības plašo forumu.          Informējot viesus par Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības virzieniem, J.Dalbiņš minēja galvenos uzdevumus aizsardzības jomā un iekšlietu sistēmā. Savukārt G.Bērziņš pastāstīja par Ārlietu komisijas iniciatīvām, stratēģijām un likumdošanas saskaņošanas darbu ES un NATO integrācijas kontekstā. Viņš apliecināja, ka Latvijas ārpolitikas prioritātes turpmāk varētu būt saistītas ar valsts labklājības stiprināšanu un drošības radīšanu.          Dž.Rouzs pastāstīja par Dž.Maršala centra darbību, galvenajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī uzsvēra Latvijas pārstāvju aktīvu līdzdalību dažādu līmeņu pasākumos. Viņš aicināja arī turpmāk izmantot Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centra piedāvātās iespējas un aktīvi sadarboties, lai veicinātu dažādu kultūru un  uzskatu savstarpējo izpratni kopējai nākotnei un attīstībai.
 Tikšanos atklāja Ungārijas Nacionālās asamblejas prezidente Katalina Szili un Eiropas Parlamenta prezidents P.Kokss, uzsverot 2004.gada 1.maija ES lielākās paplašināšanās nozīmīgumu un tā vēsturisko, Eiropu apvienojošo aspektu. Pirmajā darba sesijā parlamentu priekšsēdētāji debatēja par Eiropas Savienības aktualitātēm, atrodoties uz paplašināšanās sliekšņa. Šo diskusiju atklāja Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Elmārs Broks, iezīmējot galveno tēmu loku: Eiropas paplašināšanās procesa nākotne, gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Starpvaldību konferences par Konstitucionālo līgumu turpmākās izredzes. Diskusijā iesaistījās klātesošie parlamentu spīkeri. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre savā uzrunā uzsvēra Starpvaldību konferences par Konstitucionālo līgumu turpināšanas svarīgumu. “ES Konstitucionālā līguma projekta izstrādāšana bija pirmais lielais 25 valstu kopīgais projekts. Kaut arī nav izdevies rast visiem pieņemamu risinājumu Itālijas prezidentūras laikā, darbs pie Konstitucionālā līguma projekta ir jāturpina,” sacīja I.Ūdre. “Pretējā gadījumā var rasties iespēja divu ātrumu Eiropas attīstībai nākotnē, kas būtu pretrunā ar Eiropas integrācijas un vienotības ideju.” Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra arī nacionālo parlamentu lomu Eiropā, kurai jākļūst vēl nozīmīgākai un jādomā, kā efektīvāk organizēt un veicināt parlamentu sadarbību ES. I.Ūdre pieskārās arī jautājumam par nākamo ES finansu ietvaru, jo finansēm ir būtiska loma, lai ES varētu realizēt savus izvirzītos uzdevumus. Saeimas priekšsēdētāja raksturoja Latvijas iesaisti ES jauno kaimiņu iniciatīvā. Runājot par ES un Krievijas Partnerības un sadarbības līgumu, viņa norādīja uz to, ka tā attiecināšanai uz jaunajām dalībvalstīm jānotiek analogi - kā iepriekšējā paplašināšanās reizē. Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas rīkotās tikšanās, kurās piedalās visu ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji. Otrā darba sesija bija veltīta paplašinātās Eiropas Savienības parlamentārajai sadarbībai ar Rietumbalkānu valstīm. ES paplašināšanās Centrālās un Austrumeiropas virzienā būs jauns impulss arī tālākajiem reformu procesiem Rietumbalkānos, mērķtiecīgi virzot šī reģiona valstis pretī Eiropas integrācijas perspektīvai. Parlamentu priekšsēdētāju tikšanās noslēgumā tika pieņemts kopīgs paziņojums. 
4.februārī (04.02.2004.)
        Trešdien, 4.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas loceklis Juris Dalbiņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga viceprezidenti Suzanni Kastneri (Sussanne Kastner) un viņas vadīto delegāciju.        Tikšanās sākumā Ē.Jēkabsons, sveicinot Bundestāga deputātus Saeimā, pauda patiesu gandarījumu par Vācijas atbalstu Latvijai 1921.gadā un arī atkārtoti 1991.gadā, de iure atzīstot mūsu valsts neatkarību. Viņš uzsvēra ne tikai īpaši aktīvo dialogu ar Vāciju visaugstākajā līmenī par sadarbību iekšlietu, aizsardzības, ekonomikas, tieslietu un kultūras jomās un sniegto atbalstu Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā un NATO, bet arī politisko un ekonomisko kontaktu dibināšanu ar Vācijas federālajām zemēm. Savukārt Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere apliecināja Vācijas cieņu Latvijai kā nopietnam sadarbības partnerim.        Informējot viesus par Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības virzieniem, Ē.Jēkabsons atzina, ka Latvija ir gatava pilnvērtīgai integrācijai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, jo mūsu likumdošana aizsardzības jomā ir sakārtota atbilstoši NATO standartiem. Komisijas vadītājs minēja NATO iesniegto un akceptēto Latvijas Reformu plānu (Timetable of Reforms), kurā definēti turpmākie soļi galvenajās ar drošību saistītajās jomās. Ē.Jēkabsons akcentēja parlamenta atbalstīto Latvijas vienību veiksmīgo piedalīšanos starptautiskajās miera nodrošināšanas un humānajās operācijās, ievērojot brīvprātības principu. Atbildot uz Bundestāga deputātes A.Blūmentāles jautājumu par sabiedrības attieksmi pret Latvijas karavīru iesaistīšanos militārajās operācijās ārpus mūsu valsts robežām, deputāts J.Dalbiņš paskaidroja, ka sabiedrība, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, iesākumā savā attieksmē bija piesardzīga. Taču tagad, pārliecinājušies par mūsu karavīru profesionālās sagatavotības līmeni un veiksmīgo darbību šajās misijās, cilvēki to uztver pozitīvi.         Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, Ē.Jēkabsons uzsvēra mūsu valsts unikālo ģeopolitisko nozīmi, atzīstot, ka Latvija būs robeža starp ES, Krieviju, Ķīnu un arī starp NATO, Krieviju un Ķīnu. “Bet mēs negribam būt mūris, mēs gribam būt tilts starp Rietumiem un Austrumiem”, teica Ē.Jēkabsons. Arī S.Kastnere atzina Latvijas lielo atbildību un pastāstīja, ka Vācijā saistībā ar pieaugošajiem terorisma draudiem pašlaik notiek diskusija par ES paplašināšanos un tās ietekmi uz iekšējo drošību.        Tikšanās laikā Bundestāga deputāts G.Hēfers interesējās par Latvijas pāreju uz specializētajām aizsardzības vienībām un Baltijas bataljona (BALTBAT) darbību. J.Dalbiņš pastāstīja, ka pagājušā gada beigās parlamentā apstiprinātā valsts aizsardzības koncepcija paredz pāreju no totālās aizsardzības sistēmas uz specializēto spēju un resursu attīstīšanu, tostarp sapieru, militāro mediķu, policistu, nirēju un speciālo uzdevumu vienību sagatavošanu, lai Latvija varētu sniegt savu ieguldījumu alianses operācijās.         Trešdien, 4.februārī, arī Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Bundestāga viceprezidenti Suzanni Kastneri, kas oficiālā vizītē uzturas Latvijā.        Sarunas dalībnieki galveno vērību pievērsa jautājumiem, kas skar abu valstu sadarbību, gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī vienotu sociālo normu vadlīniju ieviešanas nepieciešamību Eiropā.         Pārrunājot šogad gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka politiķu uzdevums jau priekšvēlēšanu cīņās ir skaidrot iedzīvotājiem, kas ir Eiropas Savienība. Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere izteica bažas sakarā ar Vācijas iedzīvotāju atturīgo attieksmi EP vēlēšanu sakarā. Apmēram četrdesmit līdz četrdesmit pieci procenti vēlētāju aptaujās ir izteikuši gatavību balsot. Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāji izjūt zināmas bailes valstī notiekošo pārmaiņu procesā - attiecībā uz subsidiaritātes zudumu, iekšējo drošību un sociālajām garantijām. Indivīds vairāk saskata pārmaiņu negatīvās sekas, Eiropas Savienībai paplašinoties uz Austrumiem: algu dempingu, darbavietu iespējamo zudumu un bezdarba palielināšanos, un nenovērtē ieguvumus ilgtermiņa perspektīvā - Eiropas konkurētspējas pieaugumu pasaulē. Savukārt globālajā līmenī var pastāvēt tikai vienota Eiropa, kuras darbība nevar izdoties bez iedzīvotāju atbalsta. S.Kastnere uzsvēra, ka, reāli izvērtējot situāciju, aptverošu iedzīvotāju atbalstu šajās priekšvēlēšanu cīņās vēl neizdosies iegūt, un norādīja, ka lielas pūles jāvelta vienotu sociālo normu vadlīniju ieviešanai Eiropā, kas palīdzētu izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības dažādās Eiropas valstīs.       Atbildot uz jautājumu par nostāju ES Konstitūcijas sakarā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere uzsvēra, ka Latvija atbalsta valstu līdztiesības principu - katrai valstij viens komisārs; minimālu valstu pārstāvniecību - pieci cilvēki; dubultā balsojuma principu; kā arī vienprātības principu valstīm jūtīgu jautājumu risināšanā. Viņa arī akcentēja, ka, plānojot ES kopējo budžeta politiku, lai radītu Eiropas konkurētspēju globālajā pasaulē, daudz jādara valstu ekonomisko atšķirību izlīdzināšanā.       Puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar valsts iedzīvotāju dabisko pieaugumu, secinot, ka tas ir negatīvs, kā arī izglītības un inovācijas jomas, uzsverot reformu nepieciešamību, kas aptvertu iedzīvotāju izglītību vecumā no trīs gadiem līdz pat senioru vecumam, īpašu uzmanību veltot tālākizglītībai.        Vācijas Bundestāga viceprezidente S.Kastnere, atbildot uz jautājumu, kā nodalīt kompetences sfēras ārpolitikā vienotā Eiropā, sacīja, ka ES ārlietu ministra postenis varētu būt konstruktīvs, neraugoties uz subsidiaritātes saglabāšanos. Starptautiskā vidē Eiropai būtu jāpārstāv koordinēta pozīcija, jābūt kopīgai vienotai Eiropas balsij. Eiropā ir jautājumi, kas saskaņojami, lai ārpolitikā tos prezentētu kopīgi, sacīja S.Kastnere.       Sarunas noslēgumā tās dalībnieki izteica vēlmi veicināt abu valstu sadarbību un iedzīvotāju ieinteresētību un atbalstu Eiropas Savienībai un tās kopējiem procesiem.
3.februārī (03.02.2004.)
 
Otrdien, 3.februārī12.45........Ierašanās Rīgā.                 Lidostā “Rīga”.
Bundestāga viceprezidente vizītes laikā tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētājas biedru Jāni Straumi, Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, kā arī ar Saeimas Ārlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem. Paredzēta arī S.Kastneres tikšanās ar žurnālistiemVizītes ietvaros Bundestāga delegācija apmeklēs Okupācijas muzeju, apskatīs Vecrīgu, kā arī tiksies ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Juri Hlevicki.
23.janvārī (23.01.2004.)
           Šodien, 23.janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas loceklis Dainis Turlais tikās ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju Haraldu Kujatu (Harald Kujat).             Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē (NATO ) un sadarbības perspektīvām tās ietvaros.            Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ē.Jēkabsons sveica NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju H.Kujatu Latvijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs iepazīstināja augsto viesi ar komisijas sastāvu, uzsverot, ka viņa vadītājā komisijā darbojas visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju pārstāvji. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka galvenais komisijas uzdevums ir likumdošanas sakārtošana iekšlietu un aizsardzības jomās un tās harmonizēšana saskaņā ar NATO izvirzītajiem principiem. Viņš atzina, ka līdz šim paveiktais ir vērtējams pozitīvi, lai arī nākotnē vēl daudz darāmā.           NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs H.Kujats pozitīvi novērtēja mūsu valsts sasniegumus integrācijas procesā NATO un arī Eiropas Savienībā, atzīstot esošās objektīvās grūtības, kas saistītas ar alianses transformācijas procesu. Ē.Jēkabsons, runājot par NATO šodienas uzdevumiem un alianses lomu militārajos konfliktos pasaulē, norādīja, ka H.Kujata tautietis 19.gs. Prūsijas militārais teorētiķis Karls fon Klauzevics atzinis, ka karošana jāuzskata par politikas turpināšanu ar citiem līdzekļiem, taču karš nevar būt pašmērķis.           H.Kujats sacīja, ka NATO transformācijas procesā ir kā mainīgs mērķis, kuram pietuvoties ļauj pārējo alianses dalībvalstu atbalsts un sadarbība Baltijas valstu starpā. Viņš atzinīgi novērtēja reformu procesu mūsu valsts bruņotajos spēkos un atzina, ka apmācība un izglītība ir svarīgākās investīcijas militāro spēku attīstībā.           H.Kujats arī izteica apbrīnu par panākto Latvijas valstiskuma atjaunošanu, atzīstot rietumvalstu līdzatbildību par pusgadsimtu ilgo padomju okupācijas laiku. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai vēsturiskās taisnības atjaunošana ir ļoti nozīmīga un uzslavēja NATO pārstāvja drosmi atzīt rietumvalstu līdzatbildību pagātnes notikumos. "Latvieši ir kristīga tauta, kas skatās nākotnē nevis kultivē vēsturiskus aizvainojumus", tikšanās laikā norādīja komisijas priekšsēdētājs, uzsverot, ka uz 20.gs. traģiskajiem notikumiem var raudzīties arī kā uz labu mācību priekšdienām. "Kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus", piebilda Ē.Jēkabsons.           Puses pārrunāja turpmāko NATO politiku attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kā arī kaimiņu valstīm, tostarp Krieviju un Ukrainu, kā arī Latvijas unikālo ģeostratēģisko situāciju - tilts starp rietumiem un austrumiem.         Sarunā puses apmainījās arī ar viedokļiem par vairākiem citiem jautājumiem, tostarp parlamenta pārraudzības funkciju pār profesionālu militāru attīstību un politiskajām interesēm.         NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs H.Kujats uzsvēra, ka aliansei pievienojas ne vien militārās struktūras, bet visa valsts, un turpmāk visas NATO dalībvalstis būs atbildīgas par Latvijas drošību un stabilitāti.
22.janvārī (22.01.2004.)
No 25. līdz 28.janvārim Saeimas priekšsēdētāja, Starpparlamentu savienības (SPS) Latvijas nacionālās grupas vadītāja Ingrīda Ūdre uzturēsies vizītē Ženēvā, lai piedalītos SPS rīkotajā nacionālo parlamentu priekšsēdētāju otrās konferences sagatavošanas komitejas sēdē.Otrās konferences sagatavošanas komitejas sēdē aicināti piedalīties 15 valstu spīkeri, tostarp Latvijas, Vācijas, Ungārijas, Itālijas, Zviedrijas, Bolīvijas, Gabonas, Jordānijas, Mali, Meksikas, Marokas, Namībijas, Korejas, Krievijas un Šrilankas parlamentu vadītāji. Pirmā jeb tūkstošgades konference notika 2000.gada 30.augustā un 1.septembrī Ņujorkā, un tajā piedalījās 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Otrās konferences sagatavošanas komitejas sēdes darba kārtībā paredzēts analizēt iepriekšējās konferences rezultātus, pieņemtās deklarācijas īstenošanas gaitu, kā arī apstiprināt otrajā konferencē izskatāmos jautājumus. 27.janvāra pēcpusdienā I.Ūdrei paredzēta tikšanās arī ar ANO ģenerālsekretāra pārstāvi, bijušo Zviedrijas parlamenta spīkeri Birgitu Dālu, lai diskutētu par ANO un nacionālo parlamentu sadarbības veicināšanu.Savukārt 28.janvāra rītā I.Ūdrei paredzēta tikšanās ar SPS ģenerālsekretāru Anderu Džonsonu un Finanšu administrācijas vadītāju Džonu Piperu, lai pārrunātu ar SPS iekšējo auditu saistītus jautājumus. Pēdējā SPS asamblejā Ženēvā, kas notika 2003.gada oktobrī, I.Ūdre tika ievēlēta par SPS iekšējo auditoru. SPS ir divi iekšējie auditori - I.Ūdre un Ukrainas parlamenta deputāts Igors Ostašs. SPS statūti nosaka, ka finanšu pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākošā gada janvāra mēnesim ārējam auditoram Hervartam Zorgacam no Vācijas. Viņa ziņojums tiks nosūtīts iekšējiem auditoriem līdz 2004.gada 15.martam.
20.janvārī (20.01.2004.)
        Šodien, 20.janvārī, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija tikās ar Lielbritānijas-Īrijas starpparlamentu organizācijas Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.        Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs sveica Lielbritānijas-Īrijas starpparlamentu organizācijas (LĪSPO) Eiropas lietu komisijas delegāciju Latvijā un pauda pārliecību, ka šī vizīte pavērs jaunas sadarbības iespējas Eiropā, jo īpaši attiecībā uz Baltijas valstu reģionu.        Arī LĪSPO Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Endrjū Makejs (Andrew Mackay) uzsvēra, ka sadarbības iedibināšana un attīstība veicinās valstu sapratni Eiropā. Viņš norādīja, ka diskusijas un pieredzes apmaiņa ir svarīgi priekšnoteikumi veiksmīgai valstu sadarbībai starptautiskos forumos.        J.Reirs pastāstīja par Baltijas Asamblejas attīstības vēsturi, galvenajiem uzdevumiem un mūsdienu izaicinājumiem, uzsverot nepieciešamību veidot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ciešāku sadarbību jautājumu koordinēšanā un informācijas apmaiņā Eiropas Savienības kontekstā; nākotnes iespējamo problēmu apzināšanā, starptautisko kontaktu stiprināšanā, kā arī iniciatīvas - ES kaimiņu politika - vadlīniju īstenošanā.        Sarunas dalībnieki pārrunāja arī sadarbības attīstības perspektīvas Eiropas Savienības struktūrās, ņemot vērā aktuālas norises Eiropā, kā arī iezīmēja interesanto un sarežģīto partiju grupu darbu Eiropas Parlamentā.       Tikšanās noslēgumā J.Reirs atzina, ka jaunu kontaktu veidošana ir īpaši nozīmīga, redzot, kā attīstās Eiropa, un uzsvēra nepieciešamību intensīvi sadarboties un dalīties pieredzē.
Trešdien, 4.decembrī
10:00  Saeimas 2024.gada 4.decembra ārkārtas sēde
11:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
11:35  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde (turpinājums)
13:30  Ārlietu komisijas sēde