Trešdien, 17.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Petru Vaitekūnu (Petras Vaitiekūnas), kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Sarunas gaitā tika pārrunāta iekšpolitiskā situācija Lietuvā, kā arī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.        Lietuvas vēstnieks P.Vaitekūns norādīja, ka vēstnieka statusā viņš parlamentā viesojas pēdējo reizi, jo jau pavisam drīz viņš kļūs par Lietuvas prezidenta ārlietu padomnieku. Vēstnieks pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību, kas šajā laikā izveidojusies abu valstu starpā.      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre savukārt izteica cerību, ka, mainoties vēstnieka ieņemamajam amatam, attiecības starp Latviju un Lietuvu kļūs vēl ciešākas - jo īpaši svarīgi tas ir abu valstu dalības ES kontekstā. Tāpat liela nozīme ir arī reģionālajiem kontaktiem un Baltijas Asamblejas darbībai.       P.Vaitekūns informēja par iekšpolitisko situāciju Lietuvā, norādot, ka skandāls ap valsts prezidentu to ir būtiski sarežģījis. Jau tuvākajā laikā Seimā sāksies impīčmenta procedūra, par kuras ierosināšanu savākti 86 deputātu paraksti.      Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vēstnieks pastāstīja, ka Lietuvas parlaments nolēmis - EP vēlēšanas notiks 13.jūnijā. Puses bija vienisprātis, ka būtiski ir saglabāt Eiroparlamenta deputātu saikni ar nacionālajiem parlamentiem.        Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Villiju Holdu (Willy Hold), kurš bija ieradies atvadu vizītē.     Izvērtējot Latvijas un Šveices attiecības, sarunas dalībnieki tās raksturoja kā draudzīgas un atvērtas, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā aktivizējas abu valstu sadarbība kultūras, politikas un arī ekonomikas jomās.      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre izteica gandarījumu, ka politiskie kontakti un Latvijas virzība uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā rada stabilu un drošu pamatu attiecību attīstībai ekonomikā. Samērā nesen spēkā stājusies arī Konvencija par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem abās valstīs. Latvijas mērķis ir attīstīt valstī sociāli atbildīgu ekonomiku, uzsvēra I.Ūdre.     Sarunas dalībnieki bija vienisprātis par nepieciešamību dalīties pieredzē Latvijai un Šveicei būtiskos jautājumos. Piemēram, likumdošanas bāzes pilnveidošanā - nolūkā ierobežot nekontrolētas naudas plūsmas banku sistēmā. Perspektīvā šādu tiesisku instrumentu esamība stiprinātu Latvijas kā nākamās ES dalībvalsts robežu aizsardzības spējas un ierobežotu terorisma attīstību.     Šveices vēstnieks pauda gandarījumu un apsveica Latviju ar panākto virzībā uz dalību ES. V.Holds sacīja, ka Latvija, darbojoties savienībā ar pārējām ES dalībvalstīm, iegūs plašākas attīstības iespējas. Sarunas dalībnieki atzinīgi novērtēja arī abu valstu parlamentāros kontaktus. 8.Saeimā darbojas Latvijas un Šveices parlamentu sadarbības grupa, un Šveicē ir izveidota Latvijas, Igaunijas un Lietuvas atbalsta grupa Pro Baltikum.      Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā, kā arī darbs pie tiesiskās bāzes radīšanas.      Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pasniedza Šveices vēstniekam V.Holdam piemiņas medaļu.

Pirmdien, 15.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu un viņa vadīto delegāciju.Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda prieku par iespēju tikties ar Krievijas kolēģiem un pārrunāt turpmākās sadarbības aktivizēšanas iespējas. Viņa arī izteica cerību, ka pēc šodienas tikšanās abu valstu parlamentārās saites kļūs stiprākas. Runājot par Krievijas Domes vēlēšanu rezultātiem, Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs M.Margelovs uzsvēra, ka parlamenta apakšpalātas vēlēšanu rezultāti Krievijā nostiprinājuši ceļu uz komunisma neatgriezeniskumu, un raksturoja Krievijas Domes sastāvu, akcentējot, ka sākusies "jauna politiska sezona" un turpmāk gaidāms nopietns darbs. I.Ūdre un M.Margelovs arī pārrunāja ar Eiropas Savienību (ES) saistītus jautājumus, tostarp nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā ES, radniecisko politisko partiju sadarbības padziļināšanas nozīmi un ES strukturālo fondu izmantošanas iespējas. I.Ūdre sacīja, ka šobrīd liela uzmanība tiek veltīta diskusijām par nacionālo parlamentu lomu ES un ļoti būtiski ir sabalansēt nacionālās valsts un ES intereses. Savukārt M.Margelovs interesējās, kā veidojas Saeimas un Eiropas Parlamenta radniecisko politisko partiju sadarbība, kā arī vēlējās uzzināt, kā Latvijai sokas ar ES strukturālo fondu izmantošanu. I.Ūdre uzsvēra, ka ļoti svarīgi pareizi izmantot šos līdzekļus un šobrīd Latvijā ir radīta viena no labākajām kontroles sistēmām Austrumeiropā, kas seko līdzi to racionālai apguvei. Viņa arī izteica Latvijas gatavību dalīties iegūtajā pieredzē.Abas puses arī sprieda par jautājumiem, kas skar robežlīguma noslēgšanu un pārrobežu sadarbību. I.Ūdre un M.Margelovs bija vienisprātis, ka šie jautājumi abām valstīm ir svarīgi un aktivizējama sadarbība, lai tos veiksmīgi risinātu. Tikšanās noslēgumā I.Ūdre un M.Margelovs atzina, ka ir iezīmējušies vairāki jautājumi, kuros iespējama pieredzes apmaiņa un sadarbības padziļināšana parlamentu līmenī.

Svētdien, 14.decembrī

     No 14. līdz 19.decembrim, atsaucoties uz Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres ielūgumu, Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Krievijas Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs un viņas vadītā delegācija.     Krievijas Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja M.Margelova delegācijai vizītes ietveros tiek plānotas vairākas tikšanās ar vadošajām valsts amatpersonām, kā arī ar kolēģiem Saeimas Ārlietu komisijā. Krievijas delegācija tiksies arī ar Rīgas un Daugavpils pilsētas vadību un apmeklēs Latvijas Austrumu robežu.

  Eiropas Parlamenta deputāti vizītes laikā apmeklēs Valmieras rajona Brenguļu alus darītavu, Cēsu rajona Vaives pagasta z/s “Krastiņi” un Straupes pienotavu, kā arī Zemkopības ministrijā tiksies ar lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Vizītes noslēgumā viesi apmeklēs arī Okupācijas muzeju un apskatīs Vecrīgu.

    Š.g. 2.decembrī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīdas Ūdre devās vizītē uz Franciju, lai pēc Francijas Nacionālās asamblejas prezidenta Žana Luī Debrē ielūguma piedalītos Eiropas Savienības procesam veltītā pasākumā, uz kuru aicināti visu jauno ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji.   3.decembrī I.Ūdre piedalījās diskusijā "Eiropa - realitāte: nacionālo parlamentu nākotne". Diskusiju vadīja Francijas Nacionālās asamblejas prezidents, un tajā iesaistījās visi jauno ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji.    Savā uzrunā I.Ūdre atzina, ka pēc Eiropas Savienības paplašināšanās nacionālo parlamentu sadarbība iegūs daudz lielāku nozīmi, par ko liecina parlamentu vadītāju diskusijas dažādos formātos: gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka tautas nobalsošanā par Latvijas dalību ES piedalījās trīs ceturtdaļas Latvijas vēlētāju, kas liecina par cerībām, ko tauta saista ar Eiropas Savienību. "Un šī interese nav zudusi. Gan par tīri praktiskiem aspektiem, kur svarīgs ir dažādu institūciju skaidrojošais darbs, gan arī par to, kā rit Starpvaldību konference," teica I.Ūdre. Viņa uzsvēra, ka, tā kā šī ir pirmā Starpvaldību konference, kurā piedalās Latvijas pārstāvji, pēc tās iznākuma tiks izdarīti secinājumi par to, vai patiešām ir iespējams panākt savu interešu ievērošanu. Tādos jautājumos kā, piemēram, pilntiesīgs komisārs katrai no dalībvalstīm Eiropas Komisijā; minimālās deputātu pārstāvniecības - 5 deputāti - saglabāšana Eiropas Parlamentā. I.Ūdre runāja par to, ka politiķiem ir aktīvi jāstrādā, lai padarītu Eiropu tuvāku tās iedzīvotājiem, kas nozīmē arī to, ka parlamentāriešiem jābūt aktīvākiem politikas formulēšanas procesā. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka lielāka līdzdalība nozīmē arī pārrobežu kontaktu paplašināšanu. "Politiskās debates vienā ES valstī var papildināt debates citās valstīs, jo jautājumi, kas jārisina, ir kopīgi un interesē visus," teica Saeimas priekšsēdētāja. Pēc diskusijas jauno ES dalībvalstu pārstāvji devās uz Francijas parlamenta sēdi, kur piedalījās jautājumu - atbilžu sesijā.     Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre tikās arī ar Francijas premjerministru Žanu Pjēru Rafarēnu, Eiropas lietu ministri Noelli Lenuāru un Francijas Nacionālās asamblejas prezidentu Žanu Luī Debrē. Sarunu gaitā tika diskutēts par paplašinātās Eiropas Savienības nākotnes dažādiem aspektiem. Ar Ž.L.Debrē I.Ūdre pārrunāja Latvijas un Francijas parlamentu turpmākās sadarbības iespējas.

I.Vaidere informēja par Latvijas vēlmēm attiecībā uz ES konstitūciju un organizācijas nākotni. Tika ieskicēti galvenie Latvijas pozīcijas elementi, piemēram, transatlantiskās saites saglabāšana un Latvijas gatavība neatkāpties no savas nostājas attiecībā uz vienprātību nodokļu politikas jautājumā. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka izprot Francijas atšķirīgo pozīciju vairākos jautājumos, un izteica cerību, ka valstis spēs vienoties.Vērtējot divpusējo sadarbību, puses atzina veiksmīgi izveidojušos kontaktus visdažādākajās jomās un bija vienisprātis par ciešu un regulāru parlamentāro sakaru nepieciešamību. Latvijas deputāti īsumā izskaidroja Latvijas okupācijas likteni un tā radītās sekas, vienlaicīgi atzīmējot nepieciešamību turpināt izvērtēt vēsturiskos notikumus, lai varētu pareizi un sekmīgi risināt jautājumu mūsdienās. Dialoga turpināšanai Francijas deputāti izteica cerību redzēt Latvijas parlamentāriešu delegāciju Francijā.

   Š.g. 3. un 4.decembrī vizītē Latvijā uzturēsies Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputātu delegācija.

    Pirmdien, 1.decembrī, Saeimas Ārlietu komisijas locekļi tikās ar Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēvicu.    Tikšanās mērķis bija iepazīties ar Latvijas Bankas izstrādāto stratēģiju pilntiesīgas Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) dalībvalsts statusa pakāpeniskai iegūšanai. Šī stratēģija paredz lata piesaistīšanu eiro, pievienošanos Valūtas kursu mehānismam II un eiro kā ES vienotās valūtas ieviešanu Latvijā.   Deputātus interesēja dažādi ar Latvijas pievienošanos eiro valūtai saistīti jautājumi. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere jautāja, vai būs nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumos, vai Latvijai vajadzētu steigties ar iestāšanos EMS un kādu Latvijas Bankas vadība redz EMS nākotni.   Tāpat deputāti bija ieinteresēti dzirdēt I.Rimševica viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar dzīves dārdzības pieaugumu līdz ar pāriešanu uz eiro un par sankciju piemērošanu valstīm, kas neizpilda visus nepieciešamos kritērijus. Puses apmainījās viedokļiem arī par Latvijas valdības lomu makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā un Latvijas ceļā uz pievienošanos eiro.   Ņemot vērā deputātu lielo interesi par šo tēmu, puses vienojās turpināt diskusiju nākamā gada janvārī.

        Pirmdien, 1.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomio Učidu (Tomio Uchida).        Sarunas galvenā tēma bija abu valstu divpusējo attiecību attīstība un sadarbības paplašināšanas iespējas, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti.         Izvērtējot Latvijas un Japānas attiecības, sarunas dalībnieki kopumā tās atzina par labām un konstruktīvām, uzsverot iespēju plašāk izvērst sadarbību ekonomikas jomā, pieaugot globalizācijas tendencēm pasaulē.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pateicību par Japānas valdības neatmaksājamo palīdzību Latvijai kultūras jomā, īpaši uzsverot atbalstu mūsu Nacionālajam simfoniskajam orķestrim.         Japānas vēstnieks kā nozīmīgus un apsveicamus procesus starptautiskā līmenī vērtēja ES un NATO paplašināšanos. Vēstnieks augstu novērtēja Latvijas iekļaušanos demokrātiskās paplašināšanās procesā Eiropā, kad nākamā gada maijā ES veidos divdesmit piecas dalībvalstis, kuru mērķi ir arī brīvā tirgus attīstība un cilvēktiesību principu ievērošana - domas un izteikumu brīvība.        Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par Latvijas pieredzi eirointegrācijas jautājumu risināšanā, uzsverot paveikto, saskaņojot mūsu valsts likumdošanu atbilstoši ES prasībām, kas varētu radīt lielāku drošību ekonomisko un tirdzniecisko sakaru attīstībai un investīciju piesaistei. Viņa uzsvēra, ka tuvākais Latvijas mērķis ir sasniegt tādu valsts labklājības izaugsmi, kas būtu atbilstoša ES līmenim.       Tikšanās gaitā tika iezīmēti arī jautājumi, kas saistīti ar diskusijām par ES Konstitucionālā līguma projektu, kā arī nepieciešamību sabalansēt nacionālas valsts un ES intereses, parlamentam saglabājot savu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos.          Sarunas dalībnieki atzina, ka ciešākai būtu jākļūst arī sadarbībai starp abu valstu parlamentiem, izmantojot iespējas, ko sniedz personīgo kontaktu izveidošana visdažādākajos līmeņos. Latvijas 8.Saeimā jau darbojas Latvijas un Japānas parlamentu sadarbības grupa, kura skaitliski ir viena no lielākajām. Runājot par sadarbību Starpparlamentu savienībā, T.Učidu pateicās I.Ūdrei par Latvijas delegācijas pausto atbalstu Japānas kandidātam Starpparlamentu savienības izpildkomitejas sastāvā.